How to count in Māori (Te Reo Māori), a Polynesian language spoken in New Zealand and the Cook Islands.
If any of the numbers are links, you can hear a recording by clicking on them. If you can provide recordings, please contact me.
| Numeral | Cardinal numbers | Ordinal numbers |
|---|---|---|
| 0 | kore | |
| 1 | tahi, kotahi | tuatahi |
| 2 | rua | tuarua |
| 3 | toru | tuatoru |
| 4 | whā | tuawhā |
| 5 | rima | tuarima |
| 6 | ono | tuaono |
| 7 | whitu | tuawhitu |
| 8 | waru | tuawaru |
| 9 | iwa | tuaiwa |
| 10 | tekau, ngahuru | te tekau |
| 11 | tekau mā tahi | te tekau mā tahi |
| 12 | tekau mā rua | te tekau mā rua |
| 13 | tekau mā toru | te tekau mā toru |
| 14 | tekau mā whā | te tekau mā whā |
| 15 | tekau mā rima | te tekau mā rima |
| 16 | tekau mā ono | te tekau mā ono |
| 17 | tekau mā whitu | te tekau mā whitu |
| 18 | tekau mā waru | te tekau mā waru |
| 19 | tekau mā iwa | te tekau mā iwa |
| 20 | rua tekau | te rua tekau |
| 21 | rua tekau mā tahi | te rua tekau mā tahi |
| 22 | rua tekau mā rua | te rua tekau mā rua |
| 23 | rua tekau mā toru | te rua tekau mā toru |
| 24 | rua tekau mā whā | te rua tekau mā whā |
| 25 | rua tekau mā rima | te rua tekau mā rima |
| 26 | rua tekau mā ono | te rua tekau mā ono |
| 27 | rua tekau mā whitu | te rua tekau mā whitu |
| 28 | rua tekau mā waru | te rua tekau mā waru |
| 29 | rua tekau mā iwa | te rua tekau mā iwa |
| 30 | toru tekau | te toru tekau |
| 32 | toru tekau mā rua | te toru tekau mā rua |
| 40 | whā tekau | te whā tekau |
| 43 | whā tekau mā toru | te whā tekau mā toru |
| 50 | rima tekau | te rima tekau |
| 54 | rima tekau mā whā | te rima tekau mā whā |
| 60 | ono tekau | te ono tekau |
| 65 | ono tekau mā rima | te ono tekau mā rima |
| 70 | whitu tekau | te whitu tekau |
| 76 | whitu tekau mā ono | te whitu tekau mā ono |
| 80 | waru tekau | te waru tekau |
| 87 | waru tekau mā whitu | te waru tekau mā whitu |
| 90 | iwa tekau | te iwa tekau |
| 98 | iwa tekau mā waru | te iwa tekau mā waru |
| 100 | (kotahi) rau | te kotahi rau |
| 101 | kotahi rau mā tahi | te kotahi rau mā tahi |
| 123 | kotahi rau e rua tekau mā toru | te kotahi rau e rua tekau mā toru |
| 200 | rua rau | te rua rau |
| 300 | toru rau | te toru rau |
| 400 | whā rau | te whā rau |
| 425 | whā rau e rua tekau mā rima | te whā rau e rua tekau mā rima |
| 500 | rima rau | te rima rau |
| 600 | ono rau | te ono rau |
| 700 | whitu rau | te whitu rau |
| 800 | waru rau | te waru rau |
| 900 | iwa rau | te iwa rau |
| 1,000 | (kotahi) mano | te kotahi mano |
| 1,001 | kotahi mano mā tahi | te kotahi mano mā tahi |
| 1,021 | kotahi mano e rua tekau mā tahi | te kotahi mano e rua tekau mā tahi |
| 1,120 | kotahi mano e kotahi rau e rua tekau | te kotahi mano e kotahi rau e rua tekau |
| 1,231 | kotahi mano e rua rau e toru tekau mā tahi | te kotahi mano e rua rau e toru tekau mā tahi |
| 1,342 | kotahi mano e toru rau e whā tekau mā rua | te kotahi mano e toru rau e whā tekau mā rua |
| 1,982 | kotahi mano e iwa rau e waru tekau mā rua | te kotahi mano e iwa rau e waru tekau mā rua |
| 2,000 | rua mano | te rua mano |
| 2,017 | rua mano e tekau mā whitu | te rua mano e tekau mā whitu |
| 2,384 | e rua mano e toru rau e waru tekau mā whā | te rua mano e toru rau e waru tekau mā whā |
| 2,453 | e rua mano e whā rau e rima tekau mā toru | te rua mano e whā rau e rima tekau mā toru |
| 3,000 | toru mano | te toru mano |
| 3,564 | toru mano e rima rau e ono tekau mā whā | te toru mano e rima rau e ono tekau mā whā |
| 4,000 | whā mano | te whā mano |
| 5,000 | rima mano | te rima mano |
| 6,000 | ono mano | te ono mano |
| 7,000 | whitu mano | te whitu mano |
| 8,000 | waru mano | te waru mano |
| 9,000 | iwa mano | te iwa mano |
| 9,183 | e iwa mano a kotahi rau e waru tekau mā toru | te iwa mano a kotahi rau e waru tekau mā toru |
| 10,000 | tekau mano | te tekau mano |
| 100,000 | kotahi rau mano | te kotahi rau mano |
| 1,000,000 | kotahi miriona | te kotahi miriona |
| 20,000,000 | rua tekau miriona | te rua tekau miriona |
| 3,000,000,000 | toru piriona | te toru piriona |
In counting use ka before the numerals, thus: ka tahi (one), ka rua (two) etc.
Information compiled by Wolfgang Kuhl
Hear some Māori numbers:
Information about Māori numbers
http://www.maori.cl/learn/numbers.htm
http://www.maorilanguage.net/maori-words-phrases/numbers-nga-tau/
Information about Māori | Phrases | Numbers | Family words | Tower of Babel | Learning materials
Proto-Polynesian, Anutan, Emae, Futunan, Hawaiian, Kapingamarangi, Mangareva, Māori, Marquesan (North), Marquesan (South), Moriori, Niuafoʻou, Niuean, Nukuria, Nukuoro, Pukapukan, Rapa Nui, Rarotongan, Rennellese, Samoan, Sikaiana, Tahitian, Tokelauan, Takuu, Tongan, Tuvaluan, Wallisian
Alphabetical index | Language family index
[top]
Why not share this page:
Learn languages for free on Duolingo

If you like this site and find it useful, you can support it by making a donation via PayPal or Patreon, or by contributing in other ways. Omniglot is how I make my living.
Note: all links on this site to Amazon.com, Amazon.co.uk
and Amazon.fr
are affiliate links. This means I earn a commission if you click on any of them and buy something. So by clicking on these links you can help to support this site.
[top]